Latvijā karstuma dēļ iet bojā jaunaudzes

Katru gadu Latvijā top aktuāla tēma par meža ugunsgrēkiem un to izraisītajām sekām uz Latvijas mežiem. Mežu ugunsgrēku problēma īpaši pastiprinās karstajos vasaras mēnešos. Ilgstoši turpinoties sausajam laikam, mežos pastiprinās postošu ugunsgrēku risks, kas var radīt ievērojamus draudus mežiem un to vērtīgajām ekosistēmām. Tādēļ šajā rakstā izpētīsim mežu ugunsgrēku cēloņus un preventīvos pasākumus, kā aizsargāt mežus un nodrošināt to ilgtspējību ilgtermiņā.

 

Katru gadu Latvijā tiek izsludināts ugunsnedrošais laiks, kuras laikā tiek pastiprināti uzraudzītas mežu teritorijas. Karstajos laikapstākļos tiek pieņemti arī dažādi ierobežojumi, kā vieni no tiem, ir liegums izmantot mehānisko transportlīdzekli meža teritorijā un kurt ugunskurus neatļautās vietās. Meža ugunsgrēki vasarā var izcelties vairāku faktoru dēļ, tostarp augstas temperatūras, sausu laikapstākļu un cilvēku neapdomīgas darbības dēļ.

 

Zibens spēriens, izmesta cigarete, kūlas ugunsgrēki vai tīša dedzināšana var veicināt meža ugunsgrēku izcelšanos. Arī tādi faktori kā klimata pārmaiņas un mežu izciršana var palielināt meža ugunsgrēku biežumu un smagumu. Katru gadu mežu ugunsgrēku skaits Latvijā pieaug. 2021.gadā tika dzēsti ap 250 mežu ugunsgrēku, pērn visa gada griezumā ap 350, bet šogad dzēsti jau vairāk nekā 400 mežu ugunsgrēku.

 

 

Šādos saulainos un karstos laikapstākļos, meža ugunsgrēks var izcelties pat no vienas vienīgas dzirksteles, kas var izraisīt jau ļoti bīstamas sekas. Meža ugunsgrēki ir ne tikai milzīgs kaitējums videi, bet arī liels materiālais zaudējums.

 

 

Paralēli mežu ugunsgrēku postažai, karstais laiks ietekmē arī jaunaudzes. Šogad lielā karstuma dēļ vairāk nekā 30% jaunaudžu ir gājušas bojā. Attiecībā uz jaunaudžu bojāeju, jaunie koki ir neaizsargātāki pret ekstremāliem laikapstākļiem, tostarp karstumu. Jaunajiem kociņiem ir mazāka sakņu sistēma, tie ir mazāk nostiprinājušies, kas padara tos daudz jutīgākus pret izžūšanu un vājākus pret karstumu.

 

Lai aizsargātu jaunos kokus no karstuma un veicinātu to izdzīvošanu, var veikt dažus vērtīgus pasākumus:

  1. Atbilstoša laistīšana: Ir jānodrošina, lai jaunie koki sausos periodos saņemt pietiekami daudz ūdens. Laistīšana jāveic regulāri, lai veicinātu veselīgu sakņu sistēmu attīstību.
  2. Mulčēšana: Mulčas slānis ap jauno koku pamatni var palīdzēt saglabāt augsnes mitrumu, regulēt augsnes temperatūru un novērst nezāļu augšanu.
  3. Aizsardzība pret sauli un vēju: Izmantojot ēnojuma drānu vai pagaidu konstrukcijas, kas nodrošinātu ēnu un aizsargātu jaunos kokus no pārmērīga karstuma un vēja, var uzlabot koku izturību un ilgtspējību.
  4. Atzarošana un aprūpe: Regulāri pārbaudot un aprūpējot jaunos kokus, noņemot nokaltušos vai bojātos zarus, var uzlabot jauno kociņu vispārējo veselību un izturību.

 

Mežos ir stingri aizliegts:

  1. Nomest degošus priekšmetus;
  2. Kurināt ugunskurus neatļautās vietas;
  3. Atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
  4. Dedzināt un atstāt atkritumus;
  5. Braukt ar mehānisko transportlīdzekli pa mežu;
  6. Veikt jebkuru darbību, kas var izraisīt meža ugunsgrēku.

 

Kā pasargāt mežus un sabiedrību?

  1. Mežos ierīkot speciālās mineralizētās joslas, kas aptur uguns izplatīšanos;
  2. Mežos ir jāierīko ūdens ņemšanas vietas;
  3. Mežos ir jāizvieto brīdinājuma zīmes (ugunsgrēki visvairāk notiek Pierīgas rajonā);
  4. Ir jāveido speciāli uguns aizsardzības plāni;
  5. Mežos ir jābūt brīviem piekļuves ceļiem;
  6. Sabiedrība ir jāinformē par riskiem, noteikumiem/ liegumiem;
  7. Ugunsnedrošajā laikā jāievēro liegumi un tiek rekomendēts mežus neapmeklēt vispār.

 

Meža apsaimniekošanas stratēģijas cīņā pret ugunsgrēku radītajām sekām:

a. Agrīna meža ugunsgrēku atklāšana un uzraudzība: Ugunsnedrošajā laikā tiek pieņemti papildus darbinieki, kas dežurē 178 ugunsgrēku novērošanas torņos. Izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, agrīnās brīdināšanas sistēmas, piemēram, kameras, kas tiek ierīkotas torņos, ir iespējams dejektēt dūmus un noteikt precīzu mežu ugunsgrēku koordināti. Gaisa novērošanas vai attālās uzrādes tehnoloģijas nodrošina ātru reaģēšanu ugunsgrēku dzēšanai to sākotnējā stadijā. Papildspēkiem un mūsdienu tehnoloģijām ir liela nozīme, lai ātri noteiktu un ziņotu par iespējamiem ugunsgrēka draudiem.

 

b. Ugunsdrošības joslu pārvaldība: Mineralizēto joslu izveide, ūdens ņemšanas vietas un regulāra kontrole palīdz samazināt ugunsgrēku izplatību un intensitāti mežos. Ugunsdrošības joslas, kas ir attīrītas vietas ar samazinātu veģetāciju darbojas kā barjeras pret mežu ugunsgrēku izplatīšanos.

 

c. Meža atjaunošana un sugu atlase: Uzsverot ugunsizturīgo koku sugu atlases nozīmi un meža atjaunošanas programmu īstenošanu, ieviešot preventīvos pasākumus, tiek atbildīgi īstenotas programmas cīņai pret mežu ugunsgrēkiem un to radīto postažu, turklāt izmantojot ugunsizturīgās koku sugas, pārdomāti tiek atjaunotas ugunsgrēkā bojātās teritorijas.

 

d. Sabiedrības informētība un izglītošana: veicinot izpratni par meža ugunsgrēku riskiem un sekām, sabiedrība tiek informēta par ugunsdrošību un atbildīgu rīcību meža apvidos.

 

e. Stingri noteikumi un izpilde: Stingri noteikumi par ugunsdrošību un profilaksi, tostarp ierobežojumu izcelšana, aizliedzot ugunskura izmantošanu sausajā laikā un citus liegumus, tiek mazināts mežu ugunsgrēku drauds.

 

Sabiedrības un partneru iesaistīšanas, un informētības nozīme:

1. Iedzīvotāju, meža darbinieku un tūristu izglītošana par atbildīgu ugunsdrošības praksi, veicinot kolektīvās atbildības apziņu, palīdz aizsargāt Latvijas mežus.

 

2. Pētot sadarbības nozīmi starp valsts aģentūrām, mežu īpašniekiem, vides organizācijām un citām ieinteresētajām personām, tās iesaistot, tiek plānotas efektīvas ugunsdrošības politikas. Tiek plānoti arī ugunsgrēku novēršanas un dzēšanas pasākumi.

 

3. Pētot klimata pārmaiņu ietekmi, kas palielina mežu ugunsgrēku riskus, tiek plānoti adaptīvie pasākumi, lai cīnītos pret mežu ugunsgrēku pieaugošo draudu. Tas ietver investīcijas pētniecībām, tiek plānotas un ieviestas pret klimata pārmaiņām noturīgakas mežu apsaimniekošanas prakses.

 

4. Tiek uzsvērta ilgtspējīgas mežsaimniecības prakses nozīme, lai nodrošinātu mežu ilgtermiņa noturību. Tas ietver selektīvu mežizstrādi, bioloģiskās daudzveidības veicināšanu un ekonomisko un vides mērķu integrāciju, lai nodrošinātu līdzsvarotu pieeju meža apsaimniekošanai.

 

! Apzinoties meža ugunsgrēku cēloņus, izglītojot un iesaistot sabiedrību, īstenojot ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanas praksi, sekojot noteikumiem/liegumiem, mēs varam samazināt mezu ungunsgrēku risku un laikus cīnīties ar ugunsgrēku postošo ietekmi, aizsargāt gan mežus, gan sabiedrību kopumā.

 

Atcerieties, ka ar kopīgiem spēkiem mēs varam panākt Latvijas mežu veselību, aizsardzību, bioloģiskās daudzveidības un ekonomiskās labklājības saglabāšanu.

 

Meža īpašniek, uzzini tirgus situācijai atbilstošu vērtējumu par savu meža zemi  jau tūlīt!

 

Ar MMV.LV (vairāk par www.mmv.lv lasi šeit.) starpniecību Tu vari piedalīties cenu aptaujā, lai saņemtu augstāko vērtējumu par savu meža īpašumu.

 

Vairāk nekā 200 mežu un cirsmu pircēji, kas ir reģistrēti MMV.LV, ir gatavi solīt augstāko cenu par Tavu mežu vai cirsmu jau tagad. Solīšana notiek citiem pircējiem neredzot, tā veidojot godīgu, tirgum atbilstošu vērtējumu. Tev tikai jāpievieno īpašuma sludinājums, kas ir BEZMAKSAS pakalpojums, un Tavs īpašums jau piedalīsies cenu aptaujā!

 

Saņem godīgu, iespējami augstāko vērtējumu par mežu no 200+ pircējiem, ērti uzzinot sava īpašuma reālo potenciālu. Tu vari arī sekot līdzi tirgus situācijai, ik laikus ievietojot īpašumu vērtēšanai.

 

Tagad Tu zini, cik bagāts ir Tavs īpašums un vari izmantot šīs zināšanas sava meža labklājībā!