Skandināvijas mežu apsaimniekošanas prakse ir slavena un plaši atzīta ar savu ilgtspējību, ekoloģisko fokusu un ilgtermiņa perspektīvu. Šis meža apsaimniekošanas stils, ko raksturo rūpīga plānošana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ilgtermiņa perspektīvas, ir plaši atzītas pasaulē. Skandināvu mežu apsaimniekošas stils ir ietekmējis arī meža apsaimniekošanas praksi Latvijā.
Skandināvijas valstīm, Zviedrijai un Somijai, ir ilga ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas vēsture un tās ir efektīvi ieviesušas praksi, kas līdzsvaro ekonomiskos, sociālos un vides mērķus. Skandināvu pieredze mežu apsaimniekošanā kalpo par paraugu citām valstīm, tostarp arī Latvijai. Kā gan nesekot skandināvu metodēm, ja to mērķi ir cēli?
Skandināvijā mežu apsaimniekošanā par prioritāti tiek izvirzīta tieši mežu ilgtermiņa veselība un produktivitāte. Pamatā koncentrējoties uz atbildīgu mežizstrādi, pārdomātu mežu atjaunošanu un ilgtspējīgu mežu saglabāšanas praksi. Skandināvijas meža apsaimniekošana un meža nozare ir nozīmīgs Skandināvijas ekonomikas elements. Tādēļ pārdomāta un uz nākotni vērsta ilgtspējīga meža apsaimniekošana nodrošina virkni priekšrocību. Nodarbinātības iespējas, atbalsts lauku attīstībai un ieņēmumi no kokmateriālu eksporta. Tas palīdz uzturēt spēcīgu uz mežiem balstītu ekonomiku.
Neskatoties uz plaši atzīto stratēģiju, katra valsts saskaras ar sarežģījumiem, arī ziemeļu puslodē, ka piemēru minot, klimata pārmaiņas. Tomēr neatkarīgi no sarežģījumiem, Skandināvijas pieeja mežu apsaimniekošanai kalpo kā vērtīgs modelis ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanas praksei visā pasaulē.
Lasi arī ”Klimata pārmaiņas un to ietekme uz mežiem.”
Skandināvijas valstīs ceļā uz spēcīgu un pārdomātu mežu apsaimniekošanu talkā nāk stingrs tiesiskais un normatīvais regulējums. Šie likumi un noteikumi nodrošina aizsargājamo zonu aizsardzību, vides standartu ievērošanu, mežizstrādes ierobežošanu, mežu atjaunošanas darbus un citus svarīgas, uz nākotni vērstas stratēģijas. Arī Latvija ir smēlusies iedvesmu un ir izstrādājusi savus tiesību aktus un noteikumus, lai veicinātu ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu arī šeit.
Ilgtspējība un ilgtermiņa domāšana ir bijuši galvenie jēdzieni Skandināvijas mežsaimniecībā jau ilgi pirms tie kļuva par populāru vārdu savienojumu vides aizstāvju un politiķu vidū. Skandināvijas mežsaimnieki ir strādājuši pie ilgtspējīgas mežsaimniecības jau vairāk nekā 100 gadus. Lai gan – daudzus gadus galvenā uzmanība tika pievērsta tieši kokiem un kokmateriālu ražošanai.
Līdz pat pagājušā gadsimta beigām daudzviet meži tika uzskatīti par neizsīkstošu resursu. Šāda bija arī Skandināvu ticība. Koki tika cirsti brīvi un bez jebkāda veida ierobežojumiem, lai nodrošinātu šo vērtīgo koksni – izejmateriālu ražošanai. Par mežu atjaunošanu kā procesu, ko uzsākt pēc izmantotās platības, netika domāts. Tā vietā skandināvi paļāvās uz dabisko atjaunošanos. Arī daļa meža zemes platības tika nodotas lauksaimniecībai un ganībām. Rezultātā visa Skandināvija saskārās ar koku un kokmateriālu trūkumu. Kas lika mežsaimniekiem un politiķiem saprast, ka ir nepieciešama nopietna uzraudzība un kontrole.
Pēc šādiem notikumiem, Somija, Norvēģija, Zviedrija un Dānija ieviesa mežsaimniecības tiesību aktus, kas ierobežo iegūstamās koksnes daudzumu un noteica pienākumu meža nogabalu īpašniekiem veikt atjaunošanas darbus pēc ciršanas. Kopš tā laika mežu resursi šajās valstīs ir dubultojušies. Savukārt Islandē mežu situācija nav tik iepriecinoša kā Skandināvijā. Pati mežu atjaunošana nav tik tālu progresējusi kā citās Skandināvijas valstīs, bet arī skarbāks klimats un aitkopības nozīme devusi savu artavu. Tomēr nesenie ganību ierobežojumi ir devuši daudzsološu virzību arī Islandē saistībā ar meža zemju atjaunošanu.
”Vai tiešām meža cena Latvijā ir zemākās Eiropā?”, uzzini rakstā.
Skandināvijas meža īpašnieki ir pārliecināti, ka efektīva, ienesīga mežsaimniecība var būt arī ilgtspējīga. Ar to mēs domājam mežsaimniecības politiku, kas ilgtermiņā var apmierināt visas ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās prasības ne tikai pašreizējos apstākļos, bet arī nākotnē.
Skandināvija iegulda arī lielus līdzekļus pētniecībā un attīstībā, kas saistīta ar meža apsaimniekošanu. Zinātniskās institūcijas un meža pētniecības organizācijas ģenerē vērtīgas zināšanas, kas tiek izplatītas publikācijās, konferencēs un dažādās sadarbības. Šo pētījumu un zināšanu apmaiņa veicina nepārtrauktu meža apsaimniekošanas prakses uzlabošanu un ieviešanu.
Arī Latvija sākusi cieši sekot skandināvu mežu apsaimniekošanas metodēm, un uztur ciešas saites ar Skandināvijas valstīm, tostarp sadarbību jautājumos. Šādas sadarbības ar citām valstīm ir interesējošas vadītājiem Skandināvijā, jo tas papildina zināšanu bāzi. Un šāda savstarpēja apmaiņa arī atvieglo Skandināvijas ekspertu zināšanu, prakses un pieredzes nodošanu, piemēram, Baltijas valstīm.
Pieredzes apmaiņa un mācīšanās no veiksmīgiem Skandināvijas modeļiem ir palīdzējusi ceļā uz ilgtspējīgāku mežu apsaimniekošanu, palīdzot Latvijai pieņemt ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas metodes. Mežsaimniecības praksi Skandināvijā stingri regulē dažādi statūti, no kuriem svarīgākie ir mežsaimniecības likumi un tie mežu īpašniekiem uzliek lielu atbildību. Tādēļ Skandināvijā regulāri notiek mežu īpašnieku apmācības un informācijas programmas, kas sasniegušas jau vairāk nekā 100 000 mežu īpašnieku.
Uzzini ‘‘Kādi ir galvenie meža apsaimniekošanas mērķi?”
Skandināvija ir agrīni ieviesusi arī meža sertifikācijas sistēmas, piemēram, Forest Stewardship Council (FSC) un Meža sertifikācijas apstiprināšanas programmu (PEFC). Šīs sistēmas nodrošina neatkarīgu ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas prakses pārbaudi un palīdz radīt tirgus pieprasījumu pēc atbildīgi iegūtiem koksnes produktiem. Arī Baltijas valstis ir pieņēmušas šīs sertifikācijas sistēmas, lai nodrošinātu savu mežu ilgtspējību un atbilstību starptautiskā tirgus prasībām.
Vēl viens svarīgs apsvērums Skandināvijas mežu apsaimniekošanas prakses nozīmīgumam, ir spiediens, ko izdara klienti un patērētāji. Arvien vairāk tiek pieprasītas videi draudzīgas ražošanas metodes. Kas savukārt ir labi saprotams mežsaimniecības nozarēm, ka rūpes par vidi šobrīd ir kļuvušas par ekonomisku jautājumu. Patiešām, mūsdienās piegādātājiem būs grūtības pārdot savus produktus, ja viņi nevarēs pierādīt, ka koksne nāk no ilgtspējīgi apsaimniekota avota. Lai to pierādītu, tagad atbilde būs sertifikācija.
Kopumā Skandināvijas mežu apsaimniekošanas popularitāti pasaulē un arī Latvijā nosaka tās pierādītie panākumi, pieeja un uzsvars uz ilgtspējību. Pieņemot un pielāgojot šīs metodes, Latvija cenšas panākt ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi arī pie mums, kas līdzsvaro ekonomisko izaugsmi, sociālo labklājību un vides saglabāšanu.
Pēc raksta esi uzzinājis ne tikai to, cik nozīmīga ir digitālo tehnoloģiju ieviešana, kas lielā mērā ietekmē uzņēmuma kopējo situāciju. Bet arī bez maksas vari uzzināt to, cik vērts ir Tavs mežs vai cirsma 2023.gadā. Anonīmi, bez maksas, ātri un godīgi saņem vērtējumu par savu mežu no 200+ mežu un cirsmu pircējiem. Tava augstākā cena jau Tevi gaida MMV.LV