Bīstami meža veselībai – kas nogalina Latvijas mežus?

Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, pēdējos gados saskaras ar pieaugošiem mežu apdraudējumiem – dažādu kaitēkļu un slimību uzliesmojumiem. Klimatiskajiem apstākļiem ir bijusi diezgan nozīmīga loma šo problēmu saasināšanā, radot arvien labvēlīgākus apstākļus kaitēkļu populācijai. Īpaši izceļot egļu mizgrauzi, kas ir nodarījis būtiskus kaitējumus ne tikai Latvijas, bet arī citu Eiropas valstu mežiem.

 

Egles mizgrauzis ir agresīvs kaitēklis, kas galvenokārt skar egles un priedes, un ir viens no bīstamākajiem kaitēkļiem, kas aktivizējies arī Latvijas mežos. Egļu mizgrauzis ieperinās koku mizā, izjaucot koka spēju uzsūkt ūdeni un barības vielas, tādā veidā iznīcinot koku. Labi apstākļi kaitēkļiem ir arī pēdējā laika klimatiskie apstākļi, kam raksturīgi ilgstoši silti un sausi laika periodi, kļūstot par ideāli piemērotu vidi kaitēkļu straujajam pieaugumam. Pieaugot šo kaitēkļu populācijas pieaugumam, arvien vairāk pieaug arī meža postījumi.

 

Bez egļu mizgrauža Latvijā ir arī citi kaitēkļi un slimības, kas nopietni apdraud mežu veselību. Viena no šādām slimībām ir ošu slimība (sakņu atmiršana), kas skar ošus un strauji izplatās visā Eiropā. Slimības izplatība notiek ar vēja iznēsātām sporām un augu sulu sūcošu kukaiņu starpniecību. Ošu slimības pazīmes ir lapu strauja vīšana, dzinumu nokalšana, šķietami veselu un zaļu koku lūšana un krišana.

 

Vēl viens kaitēklis, kas apdraud Latvijas mežus, ir priežu smecernieks, kas galvenokārt skar priedes. Smecernieks barojas ar koka mizu, radot bojājumus koka kambija slānim, kas ir atbildīgs par ūdens un barības vielu transportēšanu. Priežu smecernieka radītie bojājumi var novājināt koku, padarot to uzņēmīgāku pret citiem kaitēkļiem un slimībām.

 

Vēl kāds kaitēklis, kas nopietni ietekmē, piemēram, ozola veselību, ir ozola mūķene. Kaitēkļi barojas ar augiem, koku lapām un vispateicīgākie šo kaitēkļu izplatībai, ir ozoli. Šie kaitēkļi var nodarīt būtisku kaitējumu koka lapotnei. Turklāt paši kāpuri ir pārklāti ar sīkiem matiņiem, kas var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas cilvēkiem un dzīvniekiem, kas var pārtapt par nopietnu veselības problēmu. Alerģiskas reakcijas gadījumā nekavējoties ir jāsazinās ar ārstu.

 

Lai aizsargātu mežus no šīm slimībām un kaitēkļiem, var īstenot vairākas stratēģijas. Viena pieeja ir regulāri uzraudzīt mežus, lai agrīni atklātu jebkādas invāzijas pazīmes. To var panākt, piemēram, izmantojot feromonu slazdus, kas var palīdzēt noteikt kaitēkļu klātbūtni, to invāzijas smagumu un cīnīties ar tiem. Tomēr ar feromonu slazdiem vien nebūs gana.

 

Lai veicinātu meža veselību, ir jāievieš ilgtspējīga meža apsaimniekošanas prakse. Tas ietver koku blīvuma samazināšanu mežos, lai veicinātu veselīgu augšanu un koku sugu daudzveidību. Turklāt pareiza koku retināšana un atzarošana var palīdzēt samazināt kaitēkļu un slimību risku, samazinot to barības un biotopu avotus.

 

Lasi arī ”Kādi ir galvenie mežu apsaimniekošanas mērķi?”

 

Invāzijas laikā, nekavējoties ir jāatbrīvojas no slimajiem kokiem. Egļu mizgrauža gadījumā var izmantot koka mizošanu, inficētās mizas sadedzinot. Lai izvairītos no kaitēkļiem, jau laikus vajadzētu izvākt nokaltušos un invadētos, novājinātos kokus, lai tajos nesavairotos kaitēkļi.

 

Meža īpašnieki un apsaimniekotāji kaitēkļu un slimību apkarošanai var izmantot arī bioloģiskās kontroles. Tas ietver, piemēram, putnu ieviešanu apdrautētajās vietās, lai kontrolētu kaitēkļu populāciju. Visbeidzot, efektīva saziņa un sadarbība starp ieinteresētajām personām, piemēram, mežu īpašniekiem, apsaimniekotājiem, pētniekiem un valsts aģentūrām, ir ļoti svarīga, lai izstrādātu un īstenotu efektīvas stratēģijas, lai aizsargātu mežus no slimībām un kaitēkļiem.

 

Noslēgumā jāsaka, ka Latvijas klimatiskie apstākļi pēdējos gados ir izraisījuši dažādu kaitēkļu un slimību uzliesmojumu, kas būtiski apdraud valsts mežus. Būtiskus postījumus ir nodarījis īpaši egļu mizgrauzis, un ir svarīgi veikt pasākumus tās izplatības ierobežošanai. Latvijas mežu aizsardzībai pret slimībām un kaitēkļiem ir nepieciešama stratēģiju kombinācija, tostarp monitorings, ilgtspējīga meža apsaimniekošanas prakse, bioloģiskā kontrole un efektīva komunikācija un sadarbība starp ieinteresētajām pusēm. Īstenojot šos pasākumus, mēs varam palīdzēt saglabāt veselīgus un daudzveidīgus mežus nākamajām paaudzēm.

 

Pēc raksta esi uzzinājis ne tikai to, kādi kaitēkļi ir bīstami meža un cilvēka veselībai, bet vari uzzināt arī to, cik vērts ir Tavs mežs vai cirsma 2023.gadā. Anonīmi un BEZ MAKSAS veic sava meža novērtējumu. Izvieto bezmaksas sludinājumu, ļaujot izteikt cenu par īpašumu vairāk nekā 200 reģistrētiem pircējiem, noskaidrojot, cik par Tavu īpašumu tiek solīts 2023.gadā! Uzzini augstāko cenu MMV.LV