Intervija ar Latvijā pirmās cirsmu un mežu cenu salīdzināšanas platformas (MMV.LV) dibinātāju un mežsaimniecības entuziastu Kārli Vēveri.
Kāds bija 2022.gads mežu nozarē?
To principā var dēvēt par force major, jo tā nebija dabīga tirgus situācija. Bija izteikts cenu kāpums, kas bija novērojams vairāk enerģētiskajai koksnei un papīrmalkai. Pārsvarā visiem sortimentiem cena pieauga aptuveni 4 reizes. Tirgū parasti uzreiz diviem sortimentiem cenas nepieaug. Ja pieaug enerģētiskā koksne, visi zāģē enerģētisko, un zāģmateriāli paralēli rodas. Līdz ar to zāģmateriālu uzpircēji cenu var nedaudz piezemēt. Bet 2022.gadā visam cenas piekāpa, radās liela pārprodukcija. Bija ļoti grūti norealizēt cirsmas, jo uzņēmumiem pietrūka jaudas, lai veiktu cirsmu izstrādi. Līdz ar to palielinājās izstrādes izmaksas. Zāģēšana, pievešana, transports, tas sāka ”kropļot” tirgu. Daudzi piedāvāja neadekvāti augstas cenas. Tika iegādātas daudzas tehnikas, radās daudz jaunu uzņēmumu. Dotajā brīdī, kad 2022.gads ir pagājis, viņi sāk sastapties ar problēmām. Cenas sāk nostabilizēties, decembrī apstājās tirgus. Un tikai tagad sāk uzņemt apgriezienus no jauna. Nepieciešamās jaudas ir samazinājušās, un tirgū tagad ir vērojams darba pārpalikums.
2022.gada nogalē cenas sāka kristies, daudzi sortimenti tika pārstāti iepirkt. Ostas pārtrauca iepirkt papīrmalku, tirgū valdīja neziņa, un uzņēmumi pārtrauca pirkt cirsmas. Decembrī jau neviens neko neiegādājās. Šobrīd tirgus ir nostabilizējies, bet ne par tādām cenām kā agrāk. Ja 2022.gada lielākajā brīdī bērza papīrmalka maksāja 135euro, tad tagad ostā var pārdot par 85euro. Kas joprojām ir ļoti laba cena, jo 2022.gada sākumā ap šo laiku cena bija aptuveni 35euro. Arī malka joprojām turās labā līmenī, tomēr tā ir vienīgā, kuras pirkšana ostās nav atsākusies. Tā arī nav ierasta prakse krāmēt malku kuģos, lielos apjomos. Šobrīd tirgū lielais spēlētājs ir palikušas granulu rūpnīcas. Tagad apkures laiks iet uz beigām, energoresursu cenas ir samazinājušās, izskatās, ka malka turpinās kristies, vasarā varētu sasniegt vērtību 40-45 euro kubikmetrā. Bet ir novērojams, ka samazinoties enerģētiskajai koksnei, sāk palielināties zāģbaļķu cenas, tāpēc, ka pieprasījums netiek apmierināts, un zāģbaļķu cenas pusgada laikā varētu palielināties. Malka kritīs, papīrmalka ir nostabilizējusies, un kādu laiku tā varētu turēties.
Kā 2022.gada jūnijā pieņemtais lēmums – ļaut cirst mazāka caurmēra kokus, ietekmē mežu īpašniekus?
Pagaidām grūti spriest, liela grupa šo vēl neapzinās, īpaši tie, kas ar mežu nav tik tuvi. Bet personīgi domāju likums ir labs dažādu apsvērumu dēļ. Protams, situācijas atšķiras, kurā brīdī spēlē par labu, kurā sliktāk. Par cik bija nepieciešams enerģijas iegūtā apjoma palielinājums, daudzi ļoti veci apaugumi, kas ir meža nogabalos nofiksēti, bija sasnieguši šo ciršanas vecumu un šo caurmēru.
Galvenokārt šie apaugumi ir ļoti neproduktīvi, viņām ir slikti rādītāji, sliktas kvalitātes koki, zemi šķērslaukumi, daudz krūmu, alkšņu, ļoti liela sugu daudzveidība, un ar šo jauno likumu to bija iespējams nozāģēt. Vairumā gadījumā apaugumi ir pļavu malas, kur agrāk bija ganības, viensētas, no kā vēlams atbrīvoties. Savukārt likums pieprasa, lai nozāģētais tiktu iestādīts. Un šīs parasti ir audzes, kas dabīgi ļoti slikti atjaunojas. Bet tagad viņas iestādot, konkrētā meža paaudze varēs augt jau kā augstvērtīgs mežs.
Pērn Latvijā meži sasniedza rekordaugstas cenas, vai mežu īpašniekiem pieauga vēlme pārdot īpašumus?
Protams, kā jau teicu, tas bija tāds force major periods. Daļa cirsmu īpašnieku saprata, ka šādas cenas ir īslaicīgs periods, un tādas ilgi vairs nebūs. Situācija nebija normāla un tie, kas to saprata, tie izvēlējas īpašumus pārdot. Par meža īpašumiem, kam bija krāja virsū, tie īpašumi aizgāja par ļoti labu cenu.
Vai visi īpašuma pārdevēji bija ieguvēji 2022.gadā?
Nevaru teikt, ka visi mežu īpašnieki bija uzvarētāji. Tie meža īpašnieki, kuri bija gatavi, spēja sakārtot dokumentus, saņemt apliecinājumus, veikt cenu aptaujas, tie par labām cenām norealizēja cirsmas. Tie bija lieli ieguvēji. Jauniem mežiem cenu kāpums neko daudz neietekmēja vērtību. Meža zemes cena 2022.gadā faktiski nepieauga. Bija gadījums, kad īpašumam platība nebija sevišķi liela, kādi 15 ha. Zemes vērtību varēja novērtēt uz kādiem 50 tūkstošiem, bet krājas vērtība tajā brīdī bija 200 tūkstoši. Un šeit varēja vai nu pārdot koksni par 200 un īpašumu paturēt, vai pārdot visu par 250.
Kopumā pagājušogad vairums mežizstrādes uzņēmumi nodarbojās paši ar savu mežu iepirkšanu. Viņi izmantoja šīs lielās cenas sava labā, izstrādāja savus īpašumus un paši saņēma šo lielo naudu. Atsaucoties arī uz izstrādes jaudas trūkumu, īpašniekam varēja būt sakārtota dokumentācija, cirsma gatava pārdošanai, ar apliecinājumu, nodastota. Bet bija grūti atrast pircēju, jo nevienam nebija brīvas jaudas, lai veiktu izstrādes. Tiem, kam bija sliktākas kvalitātes cirsma, slapja, ar sliktiem izstrādes rezultātiem, šādas cirsmas nepirka. Kad cenas bija kosmosā, augustā-septembrī, tad daudzi cilvēki negribēja saprast, ka tā nav norma, un daudzi ar ļoti labiem cenu piedāvājumiem gaidīja labākas cenas. Cerot, ka šis x4, pārvērtīsies par x6 vai x10. Šie cilvēki diemžēl novembrī attapās pie tā, ka vairs iepriekš saņemto piedāvājumu neviens nepiedāvā.
Protams, vienmēr ir bijušas svārstības, ir kāpumi un kritumi, dotajā brīdī esam posmā aiz kāpuma, principā virzībā uz leju. Cenas šogad nekādā veidā vairs nepaaugstināsies līdz iepriekšējam līmenim. Un runājot par periodiskumu, iepriekšējais lielais pacēlums, kad novērojām līdzīgu tirgus situāciju, bija 2018.gadā. Ņemot vērā, ka 2022.gadā nebija dabīga situācija, nākamais periodiskums varētu būt pēc 5-10 gadiem.
Kādi varētu būt faktori, kas tagad varētu ietekmēt mežu un cirsmu cenu 2023.gadā?
Enerģijas cenas faktiski krītas, tas ir sezonāli, īpaši Ziemeļeiropā ir netipisks janvāris. Ir nokrities liels ūdens apjoms, un tagad daudz tiek ražota elektrība ar hidroagregātiem, līdz ar to tā cena ir mazāka, kas kopā veido enerģijas cenu. Arī koksne ir enerģija. Vienīgi interesanti, kas notiks vasarā, kad šīs cenas palielināsies, bet to nepieciešamība samazināsies, beidzoties apkures sezonai. Enerģētiskās koksnes kritums joprojām ietekmēs, ka zāģbaļķu deficīts palielināsies, tātad zāģbaļķu cenām būs jāpalielinās.
Ir gan viens apstāklis, kas šo var novirzīt no normas. Eiropas centrālā banka strādā pie risinājumiem, lai bremzētu inflāciju. Ir mērķis panākt inflācijas bremzēšanu, samazinot izdotos aizdevumus. Līdz ar to, tas varētu būt tas, kas samazina celtniecību un attīstību tādā mērā, lai samazinātu šo naudas plūsmu. Varētu samazināties nepieciešamība pēc zāģbaļķa. Tos lielā daudzumā izmanto celtniecībā, un šis varētu būt tas apstāklis, kas to cenu bremzē. Ja nebūtu šis apstāklis, tad cenas ietu augšā. Tagad vienīgais jautājums, cik šis apstāklis -inflācijas bremzēšana, cik ļoti nobremzēs šo cenu kāpumu. Šobrīd var filozofēt vai mums atsāksies imports no kaimiņvalstīm, kas ir maz ticams. Šogad lielākais, kas spēlēs uz tirgus cenu, ir Centrālās bankas darbības. Par enerģētisko koksni – ir pagājis laiks un katra valsts atrod savu risinājumu, kā samazināt šo enerģijas cenu. Kaimiņos tiek būvēti termināļi, Latvijā vēl plāno būvēt. Risinājumi rodas un tik retai situācijai vairs neļaus rasties.
Kas mežu īpašniekiem jādara, lai būtu iespējams saņemt augstāku cenu par savu īpašumu?
Pirmkārt, iepazīties ar informāciju, iegūt to un sakārtot dokumentus. Tajā brīdī, kad būs sakārtoti visi dokumenti, mežu īpašnieks pats sapratīs, ko pārdod, un kas ir līguma priekšmets. Tajā brīdī varēs veikt arī normālu cenu aptauju. Pirmais un vienīgais, noteikti ir jāveic šī cenu aptauja, bet, lai to varētu pilnvērtīgi veikt, ir jādefinē līguma priekšmets. Un tā ir tā lielākā problēma, ko daļa mežu īpašnieku negrib saprast. Ka neatkarīgi no laika perioda, meža īpašniekam vienmēr ir jābūt gatavam.
Pat, ja neplāno neko pārdot, ja runa iet par cirsmu, ciršanas apliecinājums ir derīgs 3 gadus. Ir vajadzīgs iestigojiet savu cirsmu. Saņemt apliecinājumu, nodastot, lai būtu visi dokumenti, esot gatavam koku ciršanai. Tas nenozīmē, ka tas uzreiz ir jādara, bet noteikti jāzina, cik nogabalā ir kubikmetri, tā spējot sekot līdzi, cik patrreiz tirgū tā cirsma ir vērta. Tātad zinot, cik jūsu makā ir nauda. Un, ja radīsies nepieciešamība pārdot, būsiet uzreiz gatavs reaģēt. Ja nekas nav sakārtots, nevar dabūt labu cenu, jo bez sakārtotas vides nevar veikt arī kvalitatīvu cenas aptauju. Runājot par mežu, ko pieprasa arī likums, ir vajadzīga aktuāla meža inventarizācija. Ir jāiesniedz visus pārskatus un jātur savus dokumentus aktuālus. Ja būs vēlme pārdot īpašumu, varēs paņemt aktuālos dokumentus un veikt kvalitatīvu cenu aptauju.
Izvieto bezmaksas sludinājumu MMV.LV, lai uzzinātu sava īpašuma cenu no vairāk kā 200 mežu uzpircējiem.
Kādas ir mežu īpašnieku tipiskākās kļūdas, ko pieļauj gan audzējot, gan pārdodot mežu?
Ir jāsaprot, ka vidējais meža īpašnieks nav mežsaimnieks, un, ja pieder neliels meža apjoms, viņam noteikti nav pieredze, zināšanu. Un kļūdas, ko var pieļaut, ir daudz. Veicot meža atjaunošanu, ja pieder izcirsts mežs, tas prasa lielu līdzekļu ieguldījumu, lai normāli izaudzētu jaunaudzi līdz 20 gadu vecumam. Tā būtu jākopj aptuveni 3 reizes. Tas nozīmē, ka šajā laika periodā vienam nogabalam ir jāpievēršas 3x. 3 reizes jāorganizē darbi, jāiesniedz pārskati, jārūpējas, lai šis mežs būtu iekopts. Jo tas ir galvenais apstāklis – tie pirmie divi gadi, kad cirsma ir jaunaudze, tas ir brīdis, kad var izveidot sastāvu un atstāt potenciālos kokus nākotnes krājai. Attiecīgi pēc šiem 20 gadiem, nākošā krājas kopšana, tā ienesīs jau zināmu peļņu. Pirmie 20 gadi ir vieni vienīgi izdevumi un rūpes, lai sagatavotu augšanai labu audzi. Ja tas ir izdarīts, ir svarīgi atrast mežsaimnieku, kas veiks krājas kopšanas.
Tas diemžēl ir klupšanas akmens, kad ir jāatrod godprātīgs mežsaimnieks, kas pēc ilgtspējīgiem mežu apsaimniekošanas principiem veiks šos darbus, jo krājas kopšanā ir problēma, kad aug dažādas sugas, kubikmetrus šādās audzēs ir grūti nodastot, reti, kurš to dara. Līdz ar to līguma priekšmets var nebūt īsti skaidrs, un, ja vēl nav pareizi sagatavots līgums, kur ietverti dažādi punkti par šiem mežsaimniecības principiem, saglabājamiem kokiem, to veidu un kārtību, kā šie darbi tiek veikti un organizēti, tad var gadīties, ka mežizstrādātājam vienīgais noteikums pēc kā viņam ir jāvadās, ir likums, Ministra kabineta noteikumi par minimālajiem šķērslaukumiem mežaudzē. Nereti gadās, kad negodprātīgi mežsaimnieki ieiet audzē, un pēc saviem ieskatiem atstāj pusi no kokiem, kas aug, kas atbilst noteikumiem, jo nekur nekas nav definēts, kādas sugas, kādas kvalitātes, neviens nevar nokontrolēt, kādas kvalitātes kokus un sugas mežsaimnieks izstrādā, līdz ar to viņš neievērojot mežsaimniecības labos principus, var paņemt dārgākos, kvalitatīvākos sugas kokus, atstājot mežā mazvērtīgākos. Līdz ar to šī potenciālā nākotnes krāja un sortiments vairs nebūs tas, ko cilvēks būs gaidījis.
Savukārt par pārdošanu, ļoti tipiski ir tas, ka cilvēki nav gatavi un viņi nezina, cik ”viņu makā ir nauda”. Kad cilvēks ir sagatavojies, ir visi apliecinājumi, un zina, kas ir viņu līguma priekšmets, zinot, ko gatavojas pārdot, īpašnieks var sekot līdzi tirgus situācijai, pēc sajūtām zinot, piemēram, mana cirsma, kad nodastoju, maksāja tik, šogad viņa maksā tik. Ir vieglāk just tirgu. Veidojas skaidrība, kāda ir situācija, vai labāka vai sliktāka. Savukārt, liela problēma ir tieši tā, ka daudzi negrib iedziļināties, negrib dastot, paļaujas, ka inventarizācijā kubi ir ierakstīti, ja ir rakstīti vairāk, viņi ir priecīgi, domājot, ka īpašumu nopirks par augstāku cenu, tomēr neviens mežsaimnieks sevi nav gatavs ”apčakarēt”. Viņš dosies uz mežu un faktiski paskatīsies, cik tur to kubu ir.
Mežsaimnieks noteikti nenopirks vairāk kubus, bet noteikti var nopirkt mazāk, nekā faktiski ir. Bieži vien cilvēkiem ir grūti saprast dastojuma nozīmi, bet tas tiešā veidā nozīmē to, ka īpašnieks saskaita savu mantu, respektīvi, savu naudu makā. Nevis uzmet aci maka saturam un atdod viņu. Savukārt, kad cilvēkam liek maksāt, tad viņi sēž un rēķina, bet, kad iedod naudu par mežu, tad negrib iedziļināties, vai tā ir jābūt. Tādēļ mēs konsultējam mežu īpašniekus, prasot meža inventarizācijas aktuālo izdruku, kurā ir skaidri attēlots aktuālās audžu formulas, faktiskais stāvoklis, audžu tipi, augsnes tipi. Protams, ir jāpārbauda dabā, bet pēc tā var noteikt aptuveno cenu, un braucot uz mežu zināt, ko skatīties.
Diemžēl daļa mežu īpašnieku neizdara mājasdarbu un nesakārto dokumentus, bieži vien daļai liekas, ka tieši mēs izdarām uz viņiem spiedienu, mokot ar dokumentiem, aizejot pie tādiem, kas neprasa neko, kur viss viegli. Bet tie cilvēki, kuri iedziļinās, sagatavo šos dokumentus, viņi arī var saņemt atbilstošu cenu, kamēr otra grupa šo iespēju zaudē. Vēl bieži pieļauj kļūdas, kad vēlas atdalīt meža zemi. Ir situācijas, kad nauda ir vajadzīga ātrāk un cilvēks ir spiests slēgt līgumu, lai saņemtu vismaz kaut ko, bet ir cilvēki, kam faktiski laiks ir, bet nav zināšanas un nav vēlmes neko īsti darīt. Kad viņi pārdod savu mežu, pilnvarojot uzņēmumu veikt atdalīšanu, šajā gadījumā tā cena nebūs tik laba, kā tad, kad laiku veltītu dokumentu sakārtošanai īpašuma atdalīšanai, lai to pārdotu jau kā gatavu meža īpašumu. Tur, kur ir jāveic dalīšana, liela daļa uzņēmumu nav ieinteresēta iesaistīties, līdz ar to cilvēks nesaņem daudz piedāvājumu un arī ne augstu cenu, jo tas ir apgrūtinājums, kur uzņēmumam jāpatērē laiks un resursi.
Cik viegli mūsdienās ir uzzināt cenu par īpašumu?
Ļoti, ir jāgrib tikai iesaistīties. Ar mmv.lv tas notiek ātri. Ar sakārtotu dokumentāciju 10 minūšu laikā ievietojot sludinājumu, var startēt jau cenu aptaujā, kur vairāk kā 200 īpašumu uzpircēju, citiem neredzot viņu izteiktās cenas, var piedāvāt savējo.
Cik ļoti mežu īpašnieki ir ieinteresēti veikt cenu aptauju?
Pagājušogad tikām novērojuši interesantu lietu, ka veikt cenu aptauju pieteicās visvairāk tieši mežu īpašumu. Kaut gan cirsmas tirgū ir daudz vairāk, bet es to varu izskaidrot ar to, ka tieši par mežu īpašumiem nav tik izteiktas reklāmas, jo uzsvars visur tiek likts vairāk uz cirsmu. Savukārt mēs pozicionējamies kā oficiāli starpnieki, oficiāli reģistrēti, un mums ir tiesības starpniekot mežu īpašumus. Un šādā reģistrā liela daļa uzpircēju un starpnieku nav, līdz ar to , tā situācija tādēļ tāda izvērtās. Bet piesakās, protams, arī cirsmas, un šie cenu piedāvājumi, šie iznākumi daļai ir ļoti patīkami. Labas cirsmas un meži saņem pat ļoti konkurētspējīgu cenu, un kopš uzsākām savu darbību, mums katru mēnesi pieaug arvien vairāk sadarbības partneru, pienāk jauni mežu īpašumi un cirsmas, kas gaida savu cenu.
Vai mežu īpašniekus apmierina izteiktās cenas?
Šis ir mainīgs apstāklis, kas ir atkarīgs gan no paša cilvēka, gan īpašuma. Ja pagāšgad īpašumam bija virsū jau reāli krāja, zāģējami koki, tad cenas visus vairāk vai mazāk apmierināja, jo tā vērtība bija augsta. Bet, savukārt,meža īpašumiem atšķirās šie stāvokļi. Mazāk pat augsnes tips vai atrašanās vieta, tie ir faktori, kas ietekmē to cenu, bet vairāk tā virsū esošā krāja to cenu ietekmē. Kad ir krāja, cena ir ļoti skaista, bet, ja tās ir jaunaudze vai izcirtumi, tad tā vērtība nav tik liela. Un, tad ir tā, ka cilvēkam liekas, cirsmu es pārdevu par 50 tūkstošiem, bet īpašumu tagad grib nopirkt tikai par 30 tūkstošiem.
Bet šeit ir tā starpība. Un man pašam liekas, ka tā meža zemes cena Latvijā ir par zemu. Zeme noteikti varētu maksāt vairāk. Un pēc augstajām cenām cilvēkiem ir grūti atkopties, dotajā brīdī, kaut gan cenas ir faktiski ļoti augstas salīdzinoši ar cenām pirms gada, cilvēki joprojām dzīvo tajā pasaku laikā, un joprojām liela daļa stāsta par saviem rudens piedāvājumiem. Paužot neapmierinātību, ka tagad tiek piedāvāta pārak zema cena. Viss, ko mēs šādās situācijās varam ieteikt, ir zvanīt konkrētajam augstākās cenas solītājam, un varbūt šis darījums ir iespējams. Bet parasti tiek atteikts, un tiek atkārtoti veiktas šīs cenu aptaujas.
Kāds kopumā bija 2022.gads MMV.LV darbībā?
Gads bija vērtīgs, bija pārbaudījumi, daudzas labas sadarbības noslēgtas gan ar pārdevējiem, gan pircējiem. Kopumā labs, ieguvām atpazīstamību, sākām stiprināt reputāciju un savu darbības formu vidē.
MMV.LV piedāvā mežu īpašniekiem noskaidrot tirgus cenu, kas ir atbilstoša īpašumam, bet – vai ir vēl kādi plāni, ar ko vēlaties nākt klajā 2023.gadā?
Mēs plānojam ieviest jaunumu – pārdot cirsmas par cilvēku izvēlētajām cenām. Mēs, protams, pārliecināsimies vai šīs cenas ir atbilstošas, viņas var būt nedaudz augstākas kā tirgus cena, bet ne kosmiskas, kurus ilgtermiņā publicēsim, lai visi interesenti var šo sludinājumu aplūkot, un par šo nozīmēto cenu arī uzreiz iegādāties.
Ko ieteiktu mežu īpašniekiem uz priekšdienām?
Veikt meža inventarizāciju, apzināties, kas aug, kas ir tavā makā, sekot līdzi dokumentiem, lai tie ir aktuāli, lai inventarizācijas ir aktuālas, visi pārskati iesniegti. Pašam ir jābūt lietas kursā. Ir jāzina, kas aug, ko var pārdot, un par cik aptuveni var pārdot. Šo visu nosacījumu izpilde noteiks to, ka saņemsi adekvātu cenu brīdī, kad izlemsi pārdot.
Intervija tapa sadarbībā ar Mana Meža Vērtība (MMV.LV), Latvijā pirmās cirsmu un mežu cenu salīdzināšanas platformas dibinātāju un mežsaimniecības entuziastu Kārli Vēveri.